Vietnes karte
Saites

Mēs sociālajos tīklos

Jautājumiem, ierosinājumiem, komentāriem...

2015-04-10
 

Agrāk mūsu senči gadskārtu svētkus - Ziemassvētkus, Lieldienas - ne tikai ilgi un nopietni gaidīja, bet arī gatavojās tiem, ar godu un pamatīgi nosvinēja, lai piedzīvotu patiesu prieku un gūtu enerģiju darbam un dzīvei pēc svētkiem.
Daudz ko no senās godības jau esam aizmirsuši, bet par visu jauno un moderno ne visi priecājamies. Skolas uzdevums ir atgādināt un iepazīstināt arī aizmirsto vai nezināmo.


Tā šogad nolēmām, ka skolas muzejā svinēsim arī trešās Lieldienas, jo agrāk Ziemassvētki un Lieldienas svinētas 3 dienas. Mājās tak krāsotas olas kalniem. Parasti pēc svētkiem bērni nes uz skolu rādīt, cik krāšņa un skaista izdevusies kāda oliņa, tāpat nes arī stiprās olas, kuras ģimenē nav varējis sasist neviens.Tur tikai uzmanīgi jāskatās, vai starp vistas olām negadās kāda koka ola. Mums 7. aprīlī - 3. Lieldienās - arī viens uz muzeju bija atnesis koka olu, viens - gumijas olu, kuras netika pieņemtas olu kaujā un ripināšanā. Kāds atnesa arī krāsotas zosu un paipalu olas. Paldies vecākiem, kuri piepalīdzēja olu krāsošanā! Priecājāmies par grezno olu rotu, kuru tās ieguvušas, krāsojot sīpolu mizās, burkānu, melleņu un kādā vēl novārījumā, ar ziediņu, lapiņu, putraimiņu un citiem rakstiem uz sāniņiem. Visvairāk patika dabiskās vielās krāsotās olas. Žūrija, kurai bija bezgala grūts uzdevums, nolēma, ka visskaistākās oliņas atnesuši bērni : E. M. Bula, K. E. Mauriņš un E. Millere - 3. c klase, Miķelsone - 2. a klase. Paldies visiem, kuri bija centušies!
Vislielāko uzmanību piesaistīja olu ripināšana. Paldies skolotājam Aivaram Birkmanim, kurš koka renīti ( pamatīgu, jo olas ripoja tālu ) uztaisīja jau pirms Lieldienām! Atlika tkai nākt ar olu grozu un piedalīties spēlē. Jāsaka, ka bērni nebija iepriekš mājās olas tā ripinājuši, mācījās spēli uz vietas. Ja būtu bijis vairāk olu, ripināšanas azarts nebeigtos ilgi.Dažreiz ar vienu oliņu izdevās aizķert veselas 4 citas, tā savā kontā iespēlējot jau veselu kapitālu . Visveiksmīgākie ripināšanā bija Regnārs Jēkabsons ( 2. a kl. ) un Tomass Torsters ( 1. e kl. ).


Bērniem patika arī domāšanas spēle( kas bija sagatavota pamatā 1. un 2. klasei ) - ieliec vajadzīgos burtiņus, lai veidotos sakarīgs vārds, saistīts ar Lieldienu tematiku! Tajā piedalījās pamatā pagarinātās dienas grupas bērni pēc stundām. Bija bērni, kuri ne visi zināja, kas tas ir
" sišanās" ar olām. Bija jāskaidro daži jēdzieni. Mājās tātad šāda rituāla nav bijis. Šajā burtiņu uzdevumā aktīvākie bija 1. e klases, 2. a un b klases skolēni. Viņi ar to arī pierādīja, kā labi iemācījušies lasīt un rakstītprasmes.
Minējām arī mīklas, viena klase pat apsolījās sagatavot pašsacerētu mīklu krājumu muzejam. Nu tad gaidīsim!
Ar 3. c klasi, kura ar audzinātāju Velgu Pujāti jau no paša rīta pirmie atnāca uz muzeju, iznāca pavisam interesanta saruna par to, ko nozīmē "Lielā diena "; kāpēc tā ir liela, aizdomājāmies pat tīri astranomiskās kategorijās. Bērni stāstīja arī, kā viņi mājās svinējuši, kas viņiem paticis. Tīrumā ir ieraudzītas jau pirmās ziedošās māllēpenes un stārķi, mežā - zilās vizbules un darbīgās skudras, pļavā - lidojoši tauriņi un zaļa zāle.
Tātad secinājums - brīvdienas skaisti un lietderīgi pavadītas, ir būts kopā ar ģimeni gan mājās, gan dabā, ir uzkrāti spēki pēdējam un nozīmīgam mācību posmam skolā. Lai pietiek enerģijas un spēka skolā vēl pēdējam un svarīgākajam mācību cēlienam!

Ikšķiles vidusskolas muzeja pedagoģe A. Indāne