Vietnes karte
Saites

Mēs sociālajos tīklos

Jautājumiem, ierosinājumiem, komentāriem...

2015-11-15
 

"Mūsu varoņi Latvijas Brīvības cīņās"
12.novembrī Ikšķiles vidusskolas skolēniem, turpinot Varoņu piemiņas dienu pasākumu ciklu, notika tikšanās ar majoru, Ikšķiles vidusskolas jaunsargu vadītāju Agri Purviņu.

6.-8.klašu skolēniem majors A.Purviņš pastāstīja par mūsu tautas varoņiem, brīvības cīnītājiem un parādīja par filmu "Par Tēvzemi un Brīvību" (režisors un producents Edijs Freimanis.) Šajā filmā saistoši un interesanti stāstīts par latviešu sarežģīto ceļu uz savu valsti.

9.-12. klašu skolēniem majors A.Purviņš interesantā stāstījumā iepazīstināja un lika akcentus uz faktiskā operācijas plānotāja un vadītāja ģenerāļa Pētera Voldemāra Radziņa nopelniem un dzīves gaitām. "'Ģenerālis Radziņš Cariskās Krievijas armijā bija divīziju grupu štāba priekšnieks. Par viņa piedalīšanos Ukrainas neatkarības karā dienot Ukrainas tautas armijas virspavēlnieka (Simons Petļura) štāba priekšnieka palīga amatā un visbeidzot Latvijas armijas virspavēlnieka štāba priekšnieka amatā, kuru uzņēmās pāris dienas pirms Latvijas armijas uzbrukuma sākuma Bermontam un spīdoši novadīja Rīgas, Kurzemes un Latgales atbrīvošanas operācijas. Ģenerālis Pēteris Radziņš vadīja Latvijas armiju jaunizveidotajā Latvijas armijas komandiera amatā no 1924.gada līdz 1928.gadam. Ģenerālis Radziņš ir atstājis bagātu garīgo mantojumu. Viņa raksti tālaika presē ir mērāmi simtos un aptver visdažādākās tēmas - tikpat labi specifiski militāras, kā vispārīgi sabiedriskus un starptautiski tiesiskos."
Ģenerāļa Pētera Radziņa biedrība (kurā majors A.Purviņš ņem aktīvu dalību) ir šos darbus apkopojusi un vāc ziedojumus grāmatas izdošanai, lai godinātu ģenerāļa izcilo dzīves veikumu un radītu sabiedrībā cieņpilnu attieksmi pret mūsu Brīvības cīņu vadoni.
Paldies majoram Agrim Purviņam, kurš ir izcils stāstnieks un ar savu aizrautību un vēstures zināšanām ir liela autoritāte Ikšķiles jaunsargiem.
    Pasākuma viesis bija arī Roberts Jansons, kurš svētku nedēļā bija gaidīts viesis Ikškiles vidusskolā. 
Muzeja pedagogs Anna Indāne stāsta:
 Roberts Jansons mūsu vidusskolā ir biežs viesis. Ar skolu bijusi saistīta visa viņa ģimene. Te mācījušies bērni, te par skolotāju ilgus gadus strādājusi viņa meita Maruta Andersone, te Roberts ar dzīvesbiedri Rasmu ( mežkope,tagad jau taisaulē) bieži tikušies ar skolēniem, jo abi visos laikos bijuši aktīvi cilvēki un Ikšķiles patrioti.
  Skolas muzejam Jansona kungs ir nodevis daudzus savus Atmodas laikā darinātos stendus, kuros var redzēt, kā toreizējie Ikšķiles tautfrontieši piedalās mītiņos Ikšķilē un Rīgā , kā 1988. g. 18. novembrī Ikšķiles delegācija noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa. Muzejam nodotajos stendos dokumentēti gan Ikšķiles Atmodas akmens, gan 800 g. jubilejas akmens atklāšanas brīži, kur piedalās toreizējie Ikšķiles cilvēki. Tagad toreizējie bērni jau izauguši un ved uz skolu savējos, liela daļa no toreizējiem aktīvistiem jau tagad cienījamos gados, bet daudzi jau pamazām  pārceļas uz citu sauli. Tāpēc Roberta Jansona fotogrāfijas ir kā tālaika vērtīgi dokumenti, kuros skolēni atpazīst savus vecākus un vecvecākus. Tāpat ir vairāki stendi ar fotogrāfijām par janvāra barikādēm Rīgā, zemessargu aktivitātēm
  Svētku reizēs mēs izliekam šos stendus apskatei un lepojamies, ka varam parādīt jaunajai paaudzei.
   Šogad nolēmām par godu Lāčplēša dienai vēlreiz aicināt uz skolu pašu Robertu Jansonu, jo viņam ir daudz ko stāstīt gan par pretošanos kustību “ Kursa “, kurā iesaistījies jau pusaudža vecumā, lai cīnītos pret padomju okupāciju, gan par apcietinājumu un izsūtījumu uz ziemeļiem Magadanas apgabalā, kur pavadīti 10 gadi.
  Roberts piedalījās 10. un 11. klasēs vēstures stundās un 12. klasē kultūrvēstures stundā. Stāstīja par smago ieslodzījuma laiku, par bargo ziemeļu klimatu, par lāģera laika brīvo brīžu aizraušnos – zīmēšanu, rādīja, kā pats no prastām zīmēšanas burtnīcām veidojis zīmēšanas blokus, kuros vingrinājies zīmēt ( pirms ieslodzījuma mācījies lietišķās mākslas vidusskolā ).Stāstītājs pieminēja arī ieslodzījuma biedru mākslinieku Nikolaju Malcenieku, kurš pēc ieslodzījuma atgriezās un palika Ikšķilē un no kura zīmēšanas mākslā daudz guvis Jansons, bet Malcenieks no Jansona mācījies namu apdares un būvniecības darbus.
  Varēja redzēt, ka jauniešiem Roberta Jansona stāstījums interesēja un stunda likās par īsu, jo nebija laika uzdot daudzos jautājumus.
    Lai mūsu daudz pārdzīvojušajam Robertam Jansonam laba veselība, jo vēl daudz kas par tiem laikiem ir jāizstāsta jaunajai paaudzei! 

Galerijas