Skolas muzejā novembra beigās izveidota ekspozīcija, kurā var redzēt skolēnu dienasgrāmatas, sākot  no 1965. gada,  un arī mobilos telefonus, kuri laika gaitā skolā ir izkonkurējuši papīra formāta dienasgrāmatas, klases žurnālus.

   Agrāk skolēni kā pirmo nepieciešamo lietu somā ielika dienasgrāmatu, tikai pēc tam grāmatas un attiecīgās burtnīcas. Bet  tagad mazie skolnieki nesaprot, kas tā tāda dienasgrāmata, jo jau tīri veikli darbojas ar mobilajiem telefoniem un planšetēm. Tā ir vieglāk, nav jāsaraksta nedēļai stundas ar roku, nav jāraksta uzdotā viela. Iztrūkst lielais, atbildīgais darbs , kurš daudzus gadus skolēnus arī disciplinēja.

  Dienasgrāmatā ir ar roku rakstīts teksts: mācību stundas katrai nedēļas dienai, katrā mācību stundā uzdotā viela, kā arī stundā vai kontroldarbā saņemtās atzīmes ar skolotāja parakstu. Nedēļas beigās klases audzinātājs savāca dienasgrāmatas, lai pārbaudītu ierakstu kārtību, ierakstītu skolēna uzvedības atzīmi par nedēļu, parakstītos. Dažreiz ierakstīja arī pateicību par kādu labu darbu vai rīcību, bet bieži dienasgrāmatā tika ierakstītas arī piezīmes par sliktām sekmēm, stundu kavēšanu vai skolēna uzvedību. Katras nedēļas beigās dienasgrāmata bija jāapskatās arī vecākiem un tajā jāparakstās.

   Jāpiebilst, ka skolēnu dienasgrāmatas izmantoja arī kā klases kārtības dienasgrāmatas, kuras aizpildīja klases dežuranti un pēc kurām klases audzinātājs varēja sekot savas klases skolēnu uzvedībai, jo pēc katras mācību stundas skolotājs ielika atzīmi par stundu, arī dažreiz ierakstīja uzslavas vai piezīmes.

  Mobilais telefons ir bezvadu ierīce balss un datu pārraidei lielos attālumos. Šī ierīce tagad kļuvusi par katra – liela vai maza – visnepieciešamāko lietu. Ar to ne tikai sazināmies, bet arī atrodam tajā visu vajadzīgo, fotografējam, sūtām ziņas, lasām grāmatas un ko vēl nē.

Kāds sākumskolnieks ir sacerējis mīklu – dzejolīti:

“ Melns kā velns,

Iegrebtas rētas.

Izpalīdzīgs kā eņģelis.

Cilvēces labākais izgudrojums –

Mobilais telefons.”

   Skolas muzejā ekspozīcijai  lietotos mobilos telefonus ir nodevuši gan skolēni, gan skolotāji. Tos var uzdāvināt muzejam arī vēl ekspozīcijas laikā. Piemēram, bijusī skolas pedagoģe Līga Driķe ir iedevusi Latvijas Skautu un Gaidu organizācijas Draugu komitejas viņai kā organizācijas priekšniecei dāvināto telefonu jau 90. gadu beigās. Izstādē var redzēt arī citus senākos telefonus.

  Muzeja ekspozīcijā var apskatīt arī telegrammas, kuras sūtīja pa pastu un ar kurām ātrāk nekā ar vēstules palīdzību varēja paziņot svarīgas ziņas. Agrāk jau telefonu nebija pat katrā mājā, ne katram cilvēkam kabatā. Tagad telegrammas aizstājušas jau tik ierastās īsziņas telefonā.

Latvijā mobilo sakaru ēra sākās1992. gadā, kad sāka darboties pirmais mobilo sakaru sniedzējs - Latvijas mobilais telefons.

   Parastās dienasgrāmatas nu ir aizstājusi elektroniskā dienasgrāmata, kuras lietošanu ir veicinājusi 2005. gadā ieviestā E – klase, kura nodrošina ātru un ērtu saziņu starp skolotājiem skolēniem un vecākiem.

 Skolas muzejā ekspozīcija atklāta 1. decembrī, to varēs apskatīt vēl visu janvāra mēnesi.

 Ekspozīciju varat vēl papildināt ar saviem oriģinālajiem un vairs nelietojamajiem telefoniem.

            Muzeja pedagoģe – Anna Indāne