Šovasar pēkšņi izdzisa mūsu skolas ilggadējās pedagoģes un mācību pārzines ( no 1966. līdz 1988. g.) Ernas Dauberes dzīvība. Pandēmijas dēļ kolēģiem nebija iespējams no viņas atvadīties, tādēļ nolēmām Skolotāju dienas priekšvakarā aizbraukt uz Nīcgali, kur mūsu Erna ir apglabāta dzimtas kapavietā, un nolikt sveicienam sveces un ziedus. Ogres novada dome mums iedeva transportu, un 8 cilvēku grupiņa devās ceļā.
“ Par skolotāja amatu skaistāka nav!” tāda bija Ikšķiles skolas ilggadējās mācību pārzines Ernas Dauberes atziņa. Pedagoģe, kurai raksturīgs elegants tēls un cēla gaita, arī noteikta, stingra valoda. Viņa nostrādājusi 25 gadus Elkšņu un Ikšķiles skolās, ievadījusi darbā 6 skolu direktorus un gudri un prasmīgi vadījusi mācību procesu. Skolotāja amatu uzskatījusi ne tikai par darbu, bet arī par sūtību. Pēc izglītības būdama latviešu valodas un literatūras skolotāja, vadījusi gan deju kolektīvu Elkšņu skolā, gan darbojusies dramatiskajā ansamblī un vadījusi Ikšķiles ciema vietējo tradīciju norises, padomju laikā bijusi ciema padomes deputāte.
Erna Daubere daudz laika veltījusi pedagogu meistarības pilnveidošanai. Pārdomāti organizētā mācību darba rezultātā Ikšķiles skola vienmēr bijusi Ogres labāko skolu vidū. Viņu vienmēr nodarbinājusi doma, ko nozīmē mūsdienīga mācību stunda, kā pilnveidot mācību procesu. Ernas Dauberes laikā Ikšķiles skolā notikuši ap 20 semināri skolu direktoriem un viņu vietniekiem, jo te bija ko redzēt. Ilgus gadus skola bijusi Izglītības ministrijas bāzes skola; Erna Daubere pedagogiem tā arī teica: “ Katrai mācību stundai mūsu skolā jābūt kā atklātajai stundai!”
Erna Daubere kā autoritāte novērtēta arī Ogres rajonā un Izglītības nodaļā vairākus gadus vadījusi metodisko apvienību un darbojusies rajona pedagogu radošajā grupā, tā ietekmējot izglītošanas darbu.
Arī pensijas gados Erna Daubere nav sarāvusi sakarus ar skolu – ir uzrakstījusi atmiņas par saviem darba gadiem, interesējusies par notikumiem skolā, priecājusies par skolas absolventu panākumiem, palīdzējusi skolas muzeja darbā.
