Gatavojoties "Lāčplēša" dienai, skolotājas Zanes Bēķes stundā skolēni rakstīja domrakstus par tēmu "Kas ir varonība mūsdienās?" Aicinām iepazīties ar dažiem no šiem darbiem.

Kas ir varonība mūsdienās?

Jau atkal ir pienācis 11. novembris, kurā pieminam visus Latvijas brīvības cīņās kritušos varoņus. Varoņus, kas atdeva savas dzīves brīvai Latvijai. Ne velti mēs mūsu varoņus godinām Lāčplēša dienā.

Mūsu tautā plaši zināmais eposa varonis Lāčplēsis ir simbols spēkam, drosmei un cīņai par brīvību. Mūsu brīvības cīņu varoņiem nepiemita pārdabisks spēks un nebija lāča ausis, bet viņi devās kaujā un parādīja visas šīs simboliskās varoņa pazīmes, to mēs droši varam saukt par varonību.

Šodien ir laiks vēlreiz būt varonīgiem. Mums jāatbalsta Ukraina un tās iedzīvotāji un jābūt gataviem - ja nu pienāk laiks arī mums cīnīties. Ukrainas iedzīvotāji izrāda varonību, būdami drosmīgi un cīnoties par brīvību.

Manuprāt, ikvienam no mums ir potenciāls būt varonīgam. Mītiskie varoņi izrāda spēku, veic neticamus varoņdarbus, bet vai tas ir pats svarīgākais? Vai, lai kļūtu par varoni, mums jācīnās ar daudzgalvainiem milžiem un vai mums jāpiemīt pārdabiskām spējām?

Nē! Varonim nav obligāti jāveic neiedomājamas lietas.  Mūsdienās nepieciešami atbildīgi, gudri un drosmīgi varoņi, kuriem piemīt augsta morāli ētiska uzvedība. Ir nepieciešami cilvēki, kas vienos citus, nezaudēs cerību un ticību. Varonim nav jābūt ar ieroci rokās.

Pašaizliedzība, savu ikdienas un profesionālo pienākumu pildīšana no daudziem mūsu līdzcilvēkiem prasa varonību. Mediķi, ugunsdzēsēji, glābēji ir tie, par kuru varonību uzzinām visbiežāk. Tomēr bieži varoņdarbus veic arī mūsu līdzcilvēki, nepaliekot vienaldzīgi, bet saredzot situācijas, kur nepieciešama aktīva rīcība vai cits atbalsts.

Domāju, ka varonība ir dziļi mūsu sirdīs.

Katrā no mums ir varonība.

                                                                                                   Elīna Kārkliņa, 10. klase

    Mūsdienu notikumu gaitā - Krievijas izraisītais karš Ukrainā - ir mainījis cilvēku priekšstatu par varonību. Fizisks spēks ir atkal aktuāls. Līdz tam tika slavēta atbildība un garīgais spēks no parasto iedzīvotāju puses. Toties gan garīgais, gan fiziskais spēks joprojām pastāv mūsdienu videospēļu un filmu varoņos.

    Pirms gada man arī patika slavēt videospēļu varoņus, bet līdz ar karu manās acīs parādījās īsti varoņi- gan Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, gan viņa līdztautieši, kuri tic spējai uzvarēt, līdzīgi kā mītiskie varoņi. Viņiem svarīgs ir gan gars, lai nepadotos, gan spēja turēt šauteni rokās. Par to viņus cienu. Piekrītu eposa “Lāčplēsis” varoņa un spēkavīra Kokneša teiktajam:

‘’Zinu ar, ka varu ļoti cienīt

To, kas krīt un atkal uzceļas, -

Tas gan stāvēs stingrāki uz kājām

 Nekā tas, kas vēl nav pakritis.’’

    Kaut arī uzskati ir mainījušies, bet ikdienas cilvēku varoņdarbi tiek joprojām novērtēti, piemēram, ārstu darbs covid vīrusa apkarošanā, politiķu iestāšanās par sabiedrībai svarīgu jautājumu risināšanu vai atbalstot zinātniekus un pētniekus dabā apdraudēto dzīvnieku aizsardzības jautājumos.

    Toties jauniešiem, mileniāļiem, u.c. nākamo paaudžu bērniem ir intriģējoši videospēļu varoņi, kuri ilgu stundu garumā pieveic galvenos ienaidniekus jeb “bosus’’. Arī filmas, tādas kā par Betmenu, šausmu filmas, cīņas, spēj iedvesmot ļaudis ticēt, ka tiks pārvarētas viņu mūsdienu garīgās un sociālās problēmas.

    Kopumā varonību mūsdienās katrs saskata dažādi- kādam tas ir tautas spēks, kādam ikdienas pakalpojumu sniedzēji vai arī mīļāko videospēļu galvenie varoņi. Visus vieno viens- atbildība un drošības sniegšana līdzcilvēkiem.

                                                                                                                 Daniels Borodičs, 10. klase

            Lāčplēsis. Hērakls. Kurbads. Kas kopīgs šiem tēliem? Liels fizisks spēks vai karavīra gars? Nē! Kopīgs ir spēks pārciest grūtības, spēks neapstāties pie neveiksmes, spēks cīnīties līdz galam, spēks neļauties kārdinājumam, spēks pēc krišanas piecelties un nepadoties līdz uzvaras izcīnīšanai!

            Šos tēlus mēs dēvējam par varoņiem. Ir jāsaprot, ka varonis nav tas, kurš nav pieļāvis nevienu kļūdu, bet īsts varonis ir tas, kurš savas kļūdas uzņēmīgi cenšas vērst pa labu, neskatoties uz grūtībām, kas tiek sagādātas. Ikvienā cilvēkā ir daļa no varoņa. Ikvienā. Neveiksmes, grūtības un kārdinājums padoties nomāc šo daļu cilvēkos. Tas liek cilvēkam neapzināties savu patieso potenciālu un nemēģināt, jo ir bailes no neveiksmes. Šo ciklu izbeidz sava iekšējā varoņa attīstīšana – grūtību pārvarēšana.

             Mūsdienās cilvēka fiziskā spēka iezīme nav tik augstu vērtēta kā mērķtiecība un uzņēmība. Tas liecina, ka mentālais spēks 21. gadsimtā ir vairāk pieprasīts nekā ķermeņa spēks. Hērakls ir tēls ar ļoti lielu mērķtiecību. Vienā no saviem 12 varoņdarbiem Eiristijs Hēraklam lika atnest Artemīdas mīļāko briežumāti. Hērakls šo briežumāti vajāja veselu gadu un nepadevās. Hērakls vērtēja savu mērķi augstāk par savu laiku. Visbeidzot viņš briežumāti noķēra un izpildīja savu varoņdarbu.

             Mums visiem vajadzētu tiekties būt kā Hēraklam. Protams, nevis medīt briežus, lai paliktu nemirstīgs un dzīvotu Olimpa kalnā, bet zināt, ka neveiksme nav lāsts, bet gan iespēja mēģināt vēlreiz un iznākt no situācijas kā uzvarētājam.

            Nepadošanās ir pirmais solis uz uzvaru. Jebkurš var būt par mūsdienu varoni – pieticīgu, uzņēmīgu, patiesu, devīgu, bet ir jāsāk pašam ar sevi. Tu vari būt varonis!

Aleksandrs Mitjkovs, 10.klase