Žurnāla "Skolas Vārds" februāra numurā ir publicēts raksts "Ko skolotāji mācās cits no cita". Šajā rakstā mūsu skolas direktora vietniece izglītības jomā 1.-4.klasēm Solvita Zirne kopā ar citu skolu pārstāvjiem dalās savā pieredzē par skolotāju savstarpējo sadarbību, mācīšanos un prasmju pilnveidošanu.
Tā kā izdevums tiek piedāvāts tikai abonentiem, piedāvājam iepazīties ar fragmentu no šī raksta:
Ikšķiles vidusskolas direktores vietniece Solvita Zirne stāsta, ka “savstarpējās sadarbības un mācīšanās pirmsākumi meklējami jau pirms daudziem gadiem, kad sākumskolas metodiskajā komisijā izvirzījām prioritāti – savstarpējā sadarbība, lai skolotāji varētu atbalstīt cits citu, dot padomus, izvirzīt priekšlikumus mācību procesa uzlabošanai, stundas efektivitātes paaugstināšanai, mācās reflektēt par savu darbu. Īpašu akcentu liekot dažādu metodisko materiālu izstrādei, to prezentēšanai metodiskajā komisijā, daloties pieredzē ar kursos iegūtajām zināšanām.
Šobrīd esam izveidojuši paralēlklašu un mācību priekšmetu pedagogu sadarbības grupas, kurās pedagogi izstrādā:
- vienotus vērtēšanas kritērijus visos mācību priekšmetos;
- pārbaudes darbu veidošanas principus;
- kvalitatīvus pārbaudes un patstāvīgos darbus ( skolā ir izveidota elektroniskā ideju krātuve);
- tematiskos plānus, plāno savu sadarbību, lai saskaņotu līdzīgu tematu mācīšanu;
- semestrī 2 integrētas mācību stundas, kuras visi iesaistītie pedagogi vada (individuāli vai pārī), veic analīzi, pilnveido. Savas veidotās stundas sadarbības grupas prezentē citiem kolēģiem metodiskās komisijas sanāksmēs (filmē stundu fragmentus, veido foto arhīvus);
- vecāku dienām integrētas stundas (1 reizi semestrī), kur skolotāju lomā iejūtas izglītojamo vecāki.
Šādas dienas domātas, lai ar pārmaiņām mācību procesā tiktu iepazīstināti arī izglītojamo vecāki, viņiem veidotos izpratne par notiekošajiem procesiem.
Ļoti veiksmīga ir savstarpējā mācīšanās, jo mācību stundu saraksts ir izveidots tā, lai vienā klasē varētu vienlaicīgi strādāt 2 pedagogi, īpaši aktuāli tas ir šajā mācību gadā – katrs pāris pēc sev izveidotas sistēmas ik pa laikam uzņemas vadošā skolotāja lomu, otrs – palīga lomu. Skolotāji radoši sadarbojas, viņiem ir interesanti, viens no otra profesionāli pilnveidojas. Ieguvēji ir ne tika skolotāji, bet arī izglītojamie. Īpaši neparastas, bet ne mazāk nozīmīgas bija arī mācību stundas attālinātajā procesā, kad skolotāji, kuri atradās pašizolācijā, katrs no savām mājām kopā izveidoja un vadīja tiešsaistes stundas skolēniem, kuri savukārt mācījās skolā, bet viņus pieskatīja skolotāja palīgs vai klases audzinātājs.
Skolā ir ieviesta arī savstarpējās mācību stundu vērošanas sistēma, pedagogiem ir vieglāk identificēt labās prakses piemērus savās mācību stundās un citu kolēģu darbībā. Pedagogi sāk formulēt savas profesionālās pilnveides vajadzības (ko es kā profesionālis vēlos vai ko man ir nepieciešams uzlabot savā darbībā?). Pēc individuālajām sarunām, apkopojot informāciju, skolas vadība var redzēt kopīgās pedagogu vajadzības, kas palīdz saplānot profesionālās pilnveides kursus vai seminārus, kā arī atklāt katra individuālās vajadzības, kuras var pilnveidot, maksimāli izmantojot iekšējos resursus. Piemēram, direktora vietnieks izglītības jomā, dodoties vērot stundas, lai diagnosticētu skolotāju izaugsmes dinamiku un/ vai vajadzības, atklātu labās prakses piemērus, filmē kādu no stundas daļām, lai to izmantotu stundas analīzes laikā un veidotu mācību materiālu – ideju krātuvi citiem skolotājiem.
Pirms atklāto stundu vadīšanas katrs skolotājs izvēlas efektīvas stundas elementus, ko viņš veiksmīgi īsteno savās mācību stundās un vēlas citiem parādīt, skolotāji pierakstās pie cita kolēģa uz stundas vērošanu atbilstoši savai profesionālās pilnveides vajadzībai. Skolotāji paši saskaņo stundas vērošanas datumu. Ir izstrādāti savstarpējas mācību stundu vērošanas īstenošanas nosacījumi:
- vismaz 1 mācību stundu nepieciešams parādīt citiem kolēģiem un vienu mācību stundu vērot pie cita kolēģa katru semestri;
- izmantot izstrādāto mācību stundu vērošanas pieeju un instrumentus;
- pēc stundas – profesionālās pieredzes saruna pēc vērotajām mācību stundām, izmantojot „3P: Paslavē! Piedāvā! Pajautā!” formātu.
Jau daudzus gadus pēc kārtas Ikšķiles sākumskolas pedagogi citu novadu un pilsētu, piemēram, Rīgas, Pierīgas, Lielvārdes, Ķeguma sākumskolas skolotāji ir vadījuši atklātās stundas ar dažādiem mērķiem, dažādos formātos – stundu vada 1 skolotājs, integrētās mācību stundas, kuras vada viens skolotājs vai pārī ar kādu, notiek savstarpējs dialogs par redzēto, kā arī meistarklases „Es gribu Tev pastāstīt...”, kurās iepazīstina ar izstrādātajiem metodiskajiem materiāliem, veidotajām integrētajām stundām, pieredzi sadarbībā ar skolēnu, klasi, vecākiem un skolotājiem.
Šajā mācību gadā skolā ieviesām:
- sensorās pastaigas – skolotājs kopā ar atbalsta komandas pārstāvi vai citu skolotāju apmēram 5 - 10 minūtes iet pie kolēģa un vēro klases un skolotāja darbu, piemēram, ierosināšanas vai refleksijas fāzi;
- problēmrisināšanas grupas vai supervīzijas darbību, kuru var apmeklēt ikviens pedagogs brīvprātīgi, pēc nepieciešamības, risināt radušos problēmu vai uzklausīt, dalīties pieredzē ar līdzīgas problēmsituācijas risināšanas metodiku. Tikšanās notiek reizi mēnesī, tās vada atbalsta komandas pārstāvji – psihologs un sociālais pedagogs, kā arī direktora vietniece izglītības jomā.
Pedagogu vairākums tagad saprot principu „mācīties no savas un citu pieredzes”, saprot, ka ir dažādi stundu vērošanas modeļi. Viņi ir gatavi konstruktīvam, uz izaugsmi vērstam dialogam, gatavi tikties kopīgai jaunu ideju radīšanai un/vai problēmu risināšanai.”