Aktuāli!

Septembrī skolēnu autobusi kursēs pēc ierastā grafika.

Aicinām iepazīties ar jaunajiem saistošajiem noteikumiem 

"Par izglītojamo braukšanas maksas atvieglojumiem, izdevumu kompensāciju un pārvadājumu kārtību Ogres novadā"

Jaunumi

Skolēnu uzrunas Lāčplēša dienā
2024-11-11

    Arī šogad literatūras stundās Ikšķiles vidusskolas 10.klašu skolēni rakstīja uzrunas, lai latviešu tautai šajā nozīmīgajā dienā atrastu vārdus, kas uzrunā un iedvesmo (skolotāja Zane Bēķe). Aicinām iepazīties ar dažām no šīm uzrunām.

Lāčplēša dienas uzruna Ikšķiles iedzīvotājiem

Enija Narvaite 10.b kl.

Labvakar, godājamie klātesošie!

   Paldies, ka esat atnākuši šajā vakarā pieminēt latviešu varonīgos brīvības cīnītājus. Šī ir skaista tradīcija Ikšķilē rīkot lāpu gājienu, lai godinātu mūsu varoņus. Noliekot svecītes pie pieminekļa, kas veltīts brīvības cīnītājiem, mēs viņus pieminam, godinām, atceramies. Lāčplēša dienā pieminam Latvijas armijas uzvaru pār Bermonta  karaspēku 1919. gadā. Jāpiemin fakts, ka Latvijas armija bija mazāk bruņota, bet tomēr uzvarēja daudz spēcīgāko Bermonta armiju. Latvieši bija parādījuši savu spēcīgo gribu pēc brīvas, neatkarīgas Latvijas.

   Latvijas brīvības cīņās no 1918.gada 18.novembra  līdz 1920. gada 11. augustam ir krituši 3046 karavīri, kuri savas dzīvības atdeva par mūsu tautas brīvību. Ar Lāčplēša Kara ordeņa dažādām pakāpēm līdz 1928.gadam apbalvotas 2115 personas un 12 Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri ir Ikšķiles pagastā dzimušie: A. Akermanis, A. Brieze, M. Līcītis, J. Kaufmanis, K. Eglītis, J. J. Naruševics, R. Strausmanis, P. Veide, M. Vitenšteins, K. Krauze, J. Andersons, B. Grūbe. 2017. gada 29. maijā Ikšķiles kapos viņiem atklāta piemiņas tēla, kuras meta autors ir Jānis Strupulis.

   Vēsture atkārtojas. Jau vairāk kā 2 gadus notiek karš Ukrainā. Ukrainas tauta cīnās ļoti varonīgi un drosmīgi. Viņi ir lieli patrioti, kuri savu zemi un valsti neatdos nevienam. Visa demokrātiskā pasaule palīdz ukraiņiem. Arī Latvija sniedz visa veida iespējamo palīdzību, jo mēs saprotam, ka viņi cīnās arī par mūsu brīvību. Ja mūsdienās būtu iespēja piešķirt Lāčplēša Kara ordeni, tad es to piešķirtu Ukrainas valsts prezidentam  Volodimiram Zelenskim. Arī tiem drosmīgajiem cilvēkiem, kuri darbojas tviterkonvojā Ukrainai.

   Jāatceras, ka Latvijai arī ir jārūpējas par savu drošību. Tā ir arī katra mūsu atbildība. Tāpēc aicinu padomāt par iespēju pievienoties jaunsardzei, zemessardzei vai profesionālai armijai, lai stiprinātu mūsu valsts drošību.

    Novēlu, lai virs Latvijas būtu mierīgas debesis !

    Lai uzvar miers, nevis naids!  

    Dievs, svētī Latviju!

Izmantotā literatūra:

Muntis Auns “Ikšķiles novads. Vieta, kur sākas Latvija”

            Ikšķiles novada dome, 2020.   

Lāčplēša dienas uzruna

Gustavs Poikāns 10.b kl.

    Šodien, 11. novembrī, mēs pulcējamies, lai atzīmētu Lāčplēša jeb Varoņu piemiņas dienu. 11. novembris ir nozīmīgs datums Latvijas vēsturē. Tas ir datums, kurā jau pirms vairāk kā 100 gadiem Latvijas bruņotie spēki atbrīvoja visu Rīgu bermontiādes laikā, viņu varonības dēļ mēs varam saukt Latviju par neatkarīgu un par mūsu. Mūsdienās šis datums ir saglabājies kā svētku un piemiņas diena. Šo dienu mēs varam veltīt, lai novērtētu to, cik vērtīga ir mūsu neatkarība, cik daudz ir atdots, lai mums tā būtu, un pieminēt Latvijas Brīvības cīņās kritušos. Tolaik par varoņiem uzskatīja kareivjus, jo viņi ļoti daudz no sevis ziedoja karam, piemēram, Jānis Balodis – Latvijas Bruņoto spēku virspavēlnieks.

    Bet mūsdienās arī ir varoņi, kurus varam godāt, cienīt un pateikties tiem. Šo varoņu ir daudz, taču es gribētu pieminēt tos, kuri, manuprāt, ir pelnījuši pateicību visvairāk. Katram kā varonis noteikti ir savs tēvs un māte, jo viņi ir ziedojuši ļoti daudz lai rūpētos par jums. Es uzskatu, ka arī katrs skolotājs ir varonis un ka skolotājiem ir liela līdzība ar kara ģenerāļiem, jo arī viņi motivē un virza citus uz mērķi. Kareivji arī mūsdienās ir varoņi, jo viņi joprojām sargā mūs. Un, protams, ka varonis ir arī Latvijas valsts prezidents, kurš uzņemas atbildību par mūsu valsti.

    Varoņi var būt ne tikai cilvēki kas ziedo sevi karā, bet jebkurš var būt varonis savā veidā. Ļoti bieži mēs nepamanām, cik daudz citi par mums rūpējas, un varam būt pateicīgi. Es novēlu mums katram novērtēt apkārtesošos, un arī mums būt varoņiem!

     Saules mūžu Latvijai!

Lāčplēša dienas uzruna vietējā kopienā

Lelde Elizabete Ešentāle 10.a kl.

    Esiet sveicināti šajā dienā, kad kopīgi atceramies un godinām tos, kuri izcīnījuši neatkarīgu Latvijas valsti! Mūsu varoņus, kas cīnījās un atdeva savas dzīvības par Latviju. Esam šeit pulcējušies, lai lepotos ar savu valsti un viens otram atgādinātu, ka ar to, ka brīvība ir izcīnīta, vien nepietiek, svarīgi ir to nosargāt, un tas ir mūsu rokās.

   Latvijas ceļš līdz mūsdienām nav bijis viegls, tai par savu brīvību vienmēr jābūt modrai, arī šodien mēs visi ļoti vēlamies, lai mūsu valsts nekļūtu par karadarbības zonu un nezaudētu savu neatkarību.

   Kad 1918. gadā beidzās Pirmais pasaules karš, tika proklamēta Latvijas valsts, tomēr jau gada nogalē jaunajai valstij uzbruka lielinieki - padomju valdības karaspēks. Tam pretī stājās 200 latviešu strēlnieki un viņu komandieris Oskars Kalpaks. Cēsu rota kļuva par pirmo latviešu karaspēka vienību. Vēlāk tika formēta arī studentu rota, tomēr ar to nepietika un padomju vara ņēma virsroku. Bet pamazām Latvijas armijas rindās stājās aizvien vairāk karavīru, turklāt tika noslēgta vienošanās ar vācu armiju par spēku apvienošanu pret padomju iebrucējiem. Kopīgiem spēkiem viņi padzina lieliniekus no Rīgas. Tomēr pēc tam vācieši pavērsa ieročus pret latviešu karavīriem, šajās kaujās iesaistījās pat Cēsu skolnieki, palīgā nāca arī Ziemeļlatvijas brigāde un Igaunijas armijas vienības, kopīgiem spēkiem vācieši tika sakauti.

  1919. gada 8. oktobrī notika jauns uzbrukums, kurā bija apvienojušies vācu un krievu karavīri, tā saucamie bermontieši. Latvijas armija, kurā bija iestājušies tūkstošiem vīru un jauniešu, drosmīgi tiem stājās pretī un ar sabiedroto angļu un franču palīdzību 11. novembrī bermontieši tika padzīti no Rīgas. Tādēļ mēs šodien esam šeit, lai pateiktos un godinātu mūsu drosmīgos varoņus, kas cīnījās, atdodot savas dzīvības par mūsu Latviju.

    Mēs augstu novērtējam savu laiku šeit un tagad, jo mēs varam dzīvot brīvā un neatkarīgā valstī, kopā varam veidot tās nākotni, un, ja vajadzēs, kopā stāsimies pretī tiem, kas gribēs atņemt mūsu brīvību.

    Lai miers mūsu varoņiem un spēks tautai!