Ikšķiles vidusskolas 2.C klases, projekta darbs “”Mana skola Ikšķilē.”, 2016.gada 9.-12.februāris
Mazie otrklasnieki nemaz īsti sākumā neizprata, ko nozīmē Projektu nedēļa un Projekta darbs, un ko mēs darīsim visas četras dienas nedēļā.
Kad jau sākām pētīt, lasīt, analizēt un projektēt, tad arī saprata, kas jādara un jāsaka, ka tīri labi mums sāka veikties.
Mēs tik tiešām daudz izdarījām: iekārtojām mapi par savu vecāku skolas gaitām un intervējām kādu, kurš savulaik beidzis Ikšķiles skolu. Izsekojām līdzi Elkšņu skolas vēsturei un brīnījāmies, ka agrāk skolā bija vien dažas klases, nevis kā šobrīd- līdz 9.klasei, tālāk vidusskola.
Mēģinājām iedomāties, kā būtu mācīties 2.maiņā vai bioloģijas stundas ietvaros rušināties izmēģinājuma lauciņā, palīdzēt kopgaldā, novācot traukus vai ēdnīcā graizīt kartupeļu acis visas dienas garumā, ravēt burkānus vai visu septembri rauties vaiga sviedros, strādājot kolhozā un novācot ražu – burkānus, bietes, kāļus, aronijas, vai katru dienu mērot ~4km turp un ~4km atpakaļ no skolas Elkšņos – gan salā un sniegā, gan lietū vai saules svelmē. To mēs arī izmēģinājām, ejot pārgājienā, kad laukā viegli rasināja lietutiņš. Pa ceļam apskatījām arī 800-gades parku un fotografējāmies pie Elkšņu skolas. Atpakaļceļam izvēlējāmies citu ceļu – gājām pa veco šoseju, garām “Zemturu” mājām, gar Daugavu un atgriezāmies, kā jau īsti latviešu, tieši uz pusdienām skolā!
Visvairāk mūs iepriecināja muzeja apmeklējums un tikšanās ar bijušo latviešu valodas skolotāju Annu Indāni, kura dalījās informācijā un materiālos par muzejā sakrātajiem dārgumiem un vēstures liecībām.
Izveidojām arī katrs savu spēli par skolu, kā arī krustvārdu mīklu. Kad Projektu nedēļas darba mape bija noformēta, sekoja pats grūtākais- prezentēšana. Ar to nu galā tika kā nu kurš, to arī atspoguļo vērtējumi.
Paldies vecākiem, kuri atļāva šķirstīt savus skolas gadu albumus un izņemt dažus foto, kā arī palīdzēja mapes noformēšanā.
Galvenais ieguvums - skolēni izpratuši, ko nozīmē “projektu nedēļa” un nākošgad projektu darbs vairs nesagādās šausmas par nezināmo. Protams, nedēļa nebija no vieglajām, jo katru dienu bija kas mājās paveicams un patstāvīgi izdarāms. Ja mēs tikām ar to galā, tātad esam kļuvuši patstāvīgāki!
Netieši piedalījāmies arī skolotājas T.Kaskevičas organizētajā projektā, kur tikām svērti, mērīti un intervēti. Pozitīvi tas, ka lielie bērni Projektu nedēļas noslēgumā atnāca pie mums un prezentēja iegūtos datus. Mēs sajutāmies ļoti svarīgi!
Skolotāja Aija Katkovska
