15. septembra vakarā pļaviņā pie Ikšķiles skolas pulcējās dzejasmīļi – rakstītāji un klausītāji, lai svinētu Dzejas svētkus. Šoreiz nebija aicināti ciemos atzīti lieli dzejnieki, bet savus sacerētos pantus runāja Ikšķiles vidusskolas skolēni, absolventi un daži pieaugušie jau ar iesirmām galvām. Un secinājām, ka šāgada dzejas raža laba – gan satura, gan formas ziņā nav jākaunas pat no bargiem kritiķiem.
Atceros, kad Rainim svinējām 100. jubileju, Latvijā notika pirmās Dzejas dienas pie pieminekļa Esplanādē. Kā mēs, studenti, toreiz tur skrējām! Kā Rīgas skolu jaunieši veselām klasēm devās pie Raiņa klausīties dzeju! Kā ļaudis pulcējās ar ziediem rokās, apgarotām sejām satikt un redzēt vaigā savus iemīļotos dzejniekus, nopirkt viņu grāmatas!
No tā laika šis jaukais dzejas lasīšanas un klausīšanās brīnums notiek joprojām Latvijā, Dzejas dienu pasākumi noris skolās, klubos, muzejos, brīvā dabā...
Arī Ikšķilē, kur palaikam ir bijusi tik poētiska gaisotne, vienmēr septembrī ir skanējusi dzeja – gan skolā, gan pie Daugavas ar “ lielo” dzejnieku piedalīšanos, gan Ikšķiles 800 gadu parkā pie akmens, bet pēdējos 3 gadus mēs, skolas ļaudis, esam pievirzījušies tuvāk skolai, esam atraduši te jauku vietu pie “Domātāja” koka skulptūras, kur patīk atrasties mūsu skolas bērniem. Vakara tumsiņā jauki mazu gaismiņu raida skolēnu pašdarinātie gaismeklīši, aiz muguras turpat atrodas mūsu mājvieta – skola, esam Ikšķiles centrā, mūs nevar nepamanīt; visi, kuri iet vai brauc garām, apstājas un piedalās kopā ar mums šajā skaistajā mirklī un nenožēlo, bet apņemas nākamgad atnākt atkal.
Šogad mūsu skolā mācību gada sākums ļoti trauksmains – Zinību diena, pēc nedēļas – skolas 50 gadu jubileja, tagad – Dzejas dienu pasākums. Gāju un domāju, kā mūsu skolotāji to spēj, jo viss tak ir jāsagatavo, jāpārdomā un bērni tam visam jāmotivē. Nav tik vienkārši darbdienas vakarā pulksten 20.00 pie skolas sapulcināt kori un dzejas runātājus Kā viņi tiks vēlā vakarā mājās? Te paldies vecākiem, kuri ne tikai atved savus bērnus, bet arī paši piedalās kā klausitāji.
Mūsu literatūras skolotājas māk tik radoši strādāt stundās, ka dzeja top nepārtraukti, ne tikai septembrī, kad labākie un drošākie rakstītāji to norunā visiem priekšā;un apbrīnojami, ka daudz ir labu rakstītāju visās klasēs, sākot jau no 6. un līdz pat 12. Mums vēl ir prieks par to, ka dzejas pasākumā katru gadu ierodas ar saviem dzejoļiem arī bijušie absolventi, kuri jau ir studenti tagad. Šogad ciemos ieradās Santa Verigo, Ingus Mačkalanovs, Lauris Strepmanis, Daniels Dijevs. Tātad skolas laikā iedibinātā tradīcija saista ar skolu arī vēlāk, ja viņi tik labprāt vēl piedalās. Ir sajūta, ka jaunie cilvēki nekautrējas iznākt priekšā un runāt dzeju, bet to dara ar lepnumu. Tas reizē ir arī audzinoši, mūsu tagadēji skolēni jūtas drošāki, uzstājoties reizē ar viņiem.
Ceturtdienas vakara dzejas pasākumu, kā vienmēr, kuplināja skolas kora dziesmas, ko varēja dziedāt arī visi dalībnieki, jo dziesmu lapiņas tika izdalītas. Šogad par godu komponistam jubilāram Imantam Kalniņam skanēja viņa dziesmas.
Prieks, ka dzejas pasākumā piedalās ar saviem dzejoļiem arī skolotāji; šogad ( kā arī citus gadus ) tā bija Velga Pujāte. No Ikšķiles iedzīvotājiem- mūsu skolas bijusī skolniece Paula Lūcija Lejiņa, kurai jau pietiekama pieredze dzejas lauciņā,
bet mūziķis Jānis Rijnieks ņēma dalību un iepriecināja klausītājus gan ar dziļi filozofiskiem, gan zobgalīgi draiskiem pantiem labā dzejas meistarībā.
Pasākums bija ļoti jauks, saturīgs, pārdomāti noorganizēts, ļoti audzinošs, kurā savijās gan skolas bērnu, gan absolventu, gan Ikšķiles iedzīvotāju devums. Jauki, ka to atzīmēja vakara noslēgumā arī Ikšķiles Kultūras pārvaldes vadītāja Dace Jansone, uzslavējot skolas pedagogus, īpaši mūzikas un literatūras skolotājas un pasākuma vadītājas Zani Bēķi un Ingunu Bērziņu.
Skolas muzeja pedagoģe Anna Indāne
Bildes no pasākuma varat apskatīties šeit vai "Galerijā"