Aprīlī Ikšķiles vidusskolas 5.c un 6.b klase piedalījās Monreālas Latviešu sabiedriskā centra un Vītolu fonda organizētajā ekskursiju projektu konkursā „Pētīsim un izzināsim Latvijas vēsturi”. Konkursa mērķis ir sekmēt Latvijas vēstures un Latvijas kultūras iepazīšanu mācību ekskursijās, dodot iespēju organizēt izzinošas/ pētnieciskas ekskursijas uz dažādiem Latvijas muzejiem, vēstures un kultūras pieminekļiem, kā arī ar vēsturiskiem notikumiem un vēsturiskām personām saistītām vietām.

Projektu konkursam tika iesniegti 179 pieteikumi, no kuriem žūrija atbalstīja 80 labākos, tajā skaitā arī Ikšķiles vidusskolas 5.c un 6.b klases projektu,  piešķirot tā realizācijai 350 EUR lielu naudas summu.

Dūmakainā 26. maija rītā mēs, 5.c un 6.b klase, devāmies pētīt sēļu zemi: iepazīt folkloru, tradīcijas, cilvēkus, ēdienus, apzināt kultūras mantojumu un apjaust, kāda tā Sēlija īsti ir.

Mūsu pirmais pieturas punkts bija Sunākste – Vecā Stendera pēdējā darba un arī atdusas vieta. Sunākstē mūs laipni sagaidīja vēstures skolotāja Dzintra Baltruna, kura mums izstāstīja interesantus faktus par Veco Stenderu un izvadāja pa „Bildu ābices” taku. Apmeklējām arī Vecā Stendera kapa vietu, ielūkojāmies Sunākstes baznīcā – Stendera pēdējā darba vietā.

Tālāk ceļš mūs veda uz Viesīti – Sēlijas sirdi. Viesītē apmeklējām muzeju „Sēlija” un „Paula Stradiņa skolu” un izbaudījām divas muzejpedagoģiskās mācību stundas. 5.c klase „Paula Stradiņa skolā” rakstnieces Annas Brodeles klasē apguva literatūras mācību, rakstīja dzejoļus ar spalvas kātu, klausījās stāstījumu par rakstniekiem, kas nākuši no Sēlijas, apskatīja prof. Paula Stradiņa darba kabinetu un viesistabu, kā arī aplūkoja Vecajam Stenderam veltītu kabinetu, kurā atradās dažādi ar Senderu saistīti materiāli, tai skaitā pēc Stendera skices izgatavota veļasmašīna. Savukārt 6.b klase muzejā „Sēlija” smelās zināšanas par sēļu etnogrāfiju, zīmēja senās rakstu zīmes, kas ieaustas tautas tērpos, mācījās to nozīmes, kā arī klausījās muzeja vadītājas Ilmas Svilānes stāstījumā par senajiem sēļiem.

Pēc muzejpedagoģiskajām stundām klases satikās, lai dotos nelielā ekskursijā pa Viesīti un lai kopīgi apskatītu  Viesītes lepnumu – šaursliežu dzelzceļa Mazā bānīša kompleksu. Šogad augustā Mazais bānītis svinēs savu 100. dzimšanas dienu, tāpēc īpaši patīkami bija klausīties un sastapties ar ilggadējo banīša darbinieci – biļešu pārdevēju Līviju Jaksteviču.

Izbaudījuši viesītiešu viesmīlību, devāmies tālāk uz Jēkabpils brīvdabas muzeju „Sēļu sēta”. Tuvojoties muzeja ieejas vārtiem, atskanēja skaļš: „Mēs jūs gaidījām!” Un nespējam ne attapties, kad jau muzeja darbiniece, tērpusies senatnīgā sēļu tērpā, ierāva mūs 19.gs. vidēji turīga sēļu zemnieka saimniecībā. „Tā, mīlīši, nāksies pastrādāt, ja gribat pie labuma tikt!” stingri noteica sēliete. Pirmais uzdevums bija darbs komandās – apstaigāt visu plašo muzeja teritoriju un sameklēt kartītes. Uzdevums šķiet viegls, bet visas 12 kartītes atrst grūti. Uz katras no tām ir attēlots kāds koks, kas aug Sēlijā. Katrai komandai jānosauc šis koks un jāpasaka, kādu labumu tas cilvēkam dod.

Kad nu tikām galā ar šo uzdevumu, tālāk devāmies aplūkot, kā sēļi agrāk dzīvoja, kādus darbus darīja. Klausījāmies gides stāstījumā ar lielu interesi. Mums bija lieliska iespēja iejusties „sēļu ādā” un izmēģināt dažādus darbus: mazgāt veļu ar veļas rīves palīdzību, sakult sviestu ķērnē, redzēt, ko var iegūt no liniem. Vislabāk mums patika pašiem kult sviestu, ko vēlāk ar gardu muti degustējām, smērējot uz Salas novadā ceptās „Donas” maizes, klāt piedzerot pašvārītu zāļu tēju. Nobeigumā vēl uzspēlējam senās sēļu spēles un kāpām autobusā, lai ierastos pēdējā pieturvietā – Krustpils pilī.

Krustpils pils apskati sākām ar kāpšanu pils tornī, no kura paveras brīnišķīgs skats uz tuvējo apkaimi. Tam sekoja neparasts piedāvājums – vārīt ziepes pils istabā. Nevarējām atteikties, ar prieku devāmies pie skaisti klāta galda, kur nelielos trauciņos ielikti patīkami smaržoja dažādi kaltēti augi un ziedi. Pils ekskursijas vadītāja mūs iepazīstināja ne tikai ar ziepju rašanās vēsturi, bet arī atklāja daudz interesantus faktus par ziepju gatavošanu. Izveidojuši katrs sev ziepju gabaliņu, turpinājām klausīties gides stāstījumā par Krustpils pils vēsturi, izstaigājām pils skaistās telpas, aplūkojām mākslas darbus un eksponātus. Visbaisākais mums šķita pils pagrabs un klīstošās leģendas par spokiem – pils iemītniekiem, kā arī gides stāstījums, kā viņa pati ik pa laikam sastopas ar pils neredzamajiem iedzīvotājiem.

Pils priekštelpā nopirkām suvenīrus un patīkama noguruma pārņemti braucām mājup. Paliec sveika, sēļu zeme!

Sakām lielu, lielu paldies mūsu ekskursijas – mācību stundas sponsoriem Monreālas Latviešu sabiedriskajam centram un Vītolu fondam par finansiālu atbalstu, ar kura palīdzību varējām šo ekskursiju noorganizēt. Mēs tiešām daudz ko redzējām, piedzīvojām un iemācījāmies.

Vēlreiz – paldies!

Ikšķiles vidusskolas 5.c un 6.b klase un

klases audzinātājas Sanda Ziemele un Elita Serafimoviča

Bildes no pasākuma varat apskatīties šiet vai "Galerijā"