Kāda ir Jūsu līdzšinējā darba pieredze?
- Man ir diezgan daudz šajā ziņā, ko stāstīt. Studējot karjeras konsultanta studiju programmā, es devos praksē nevis ar mērķi pavadīt šai darba vietā tikai prakses laiku, bet iegūt patstāvīgu darbu. Tā bija Nodarbinātības valsts aģentūra, Dobeles filiāle. Izvēlējos strādāt Dobelē kā vienīgā praktikante, lai gan varēju arī strādāt kā viena no četrām Jelgavā. Veiksmīgu apstākļu sakritības dēļ man arī izdevās sev iegūt šo kāroto darba vietu. Ideāli – prakse un darbs vienuviet! Mana nākamā darba vieta bija Latvijas Lauksaimniecības universitāte. Pildīju karjeras konsultanta pienākumus studentiem. Šeit darba specifika nedaudz atšķīrās no Nodarbinātības valsts aģentūras. Bija arī kuriozi, kad jaunietis, kas iestājās, piemēram, pārtikas tehnologos, pēc neilga laika saprot, ka pēc savas būtības ir celtnieks. Tad nu mēs mēģinājām atrast iespēju to labot. Tālāk mani ceļi no universitātes aizveda uz Ozolnieku novada pašvaldību, strādāju par karjeras konsultantu skolā. Man ļoti patīk darbs ar jauniešiem, iespējams tieši tāpēc nekur tālu prom no skolas netieku. Tagad es esmu šeit, Ikšķiles novadā, Ikšķiles vidusskolā.
Kādas ir Jūsu vērtības? Kā izdarāt izvēli savā dzīvē un profesionālajā jomā?
- Vispirms es gribētu teikt, ka pati galvenā vērtība ir mana ģimene, tieši pateicoties ģimenei es esmu tāda, kāda esmu. Viss, ko savā dzīvē esmu sasniegusi, ir panākts ar neatlaidīgu darbu un atbalstot vienam otru ģimenē. Tāpēc man svarīgi ir darīt to, kas man patīk, lai es būtu saskaņā ar sevi, būtu godīga pret sevi un pret apkārtējiem. Esmu komandas cilvēks un man ir svarīgi, lai apkārt būtu draugi un kolēģi, kas vienmēr var dot kādu padomu vai atbalstīt brīžos, kad jāizdara kāda grūtāka izvēle.
Ar kādām grūtībām saskaraties, pildot šī amata pienākumus?
- Karjeras konsultants ir diezgan pasveša profesija. Daudzi nezin, ar ko šis cilvēks nodarbojas. Daudziem liekas, ka viņš ir kā ārsts – tu atnāksi, un viņš tev izrakstīs receptīti, kurp doties studēt, kādu darbu darīt un tu būsi laimīgs. Nebūs tā, tu pats esi atbildīgs par saviem plāniem, par savu nākotni un izvēli, kas jāveic. Es varu tikai palīdzēt, atbalstīt, uzdot pareizos jautājumus, lai jaunietis pats nonāktu pie risinājuma. Tāpēc cilvēki dažkārt viļas, jo pašam ir jāuzņemas atbildība par savu izvēli. Vēl nereti gadās, ka vecāki grib piepildīt savus neizsapņotos sapņus caur saviem bērniem, piemēram, tēvs nav kļuvis par ārstu un tagad grib, lai šo profesiju izvēlas viņa bērns, jo, viņaprāt, tā ir laba un prestiža profesija. Tas noteikti traucē, bet citādi nekādu grūtību nav.
Kā sadarbojaties ar kolēģiem?
- Ir tāds labs teiciens “Visi man labi bija, ja es pati laba biju.” Vēl viena no manām svarīgām vērtībām. Nedari otram to, ko tu negribi, lai dara tev! Man vienmēr ir veidojusies ļoti laba sadarbība ar kolēģiem. Pildot šī amata pienākumus, diezgan daudz ir jādara vienai, tomēr nav iespējams nesadarboties ar citiem cilvēkiem. Man dažkārt ir vajadzīgs arī vienkāršs kolēģa padoms – kā labāk darīt, ko izvēlēties.
Kas Jums sniedz lielāko gandarījumu savā profesjā?
- Jaunieši, kas ieklausās manī, aizdomājas par sevi un nav vienaldzīgi pret savu dzīvi un nākotni. Jaunieši, kas allaž ir kustībā, darbībā un sevis meklējumos, kas neļaujas pašplūsmai. Man nepatīk vienaldzība un garlaicība.
Kāda Jūs bijāt kā skolniece? Par ko gribējāt kļūt skolas laikā?
- Visu bērnību esmu iejutusies pārdevējas lomā – tinusi, saiņojusi, pārdevusi, andelējusi. Jutusies kā tāds tirdzniecības pārstāvis. Skolas laikā esmu organizējusi dažādus svētkus un pasākumus. Tomēr naudas lietas nav manējās. Ja es nebūtu kļuvusi par karjeras konsultantu, iespējams, es varētu strādāt kā pasākumu organizators kādā aģentūrā.
Vai skolā kādreiz esat sastapusi kādu skolēnu, kas atgādina Jums Jūs pašu skolas laikā?
- Jā, trāpās pa kādai biklai un ļoti kautrīgai meitenei, kas nevar vārdu dabūt pār lūpām.
Kāds ir Jūsu sapņu darbs?
- Šis noteikti ir mans sapņu darbs, man patīk tas, ar ko es nodarbojos ikdienā.
Kādi ir Jūsu nākotnes plāni?
- Kopš es esmu karjeras konsultants, man vienmēr licies, ka būtu labi, ja es varētu strādāt kā uzņēmējs, būt pats savas situācijas noteicējs. Varbūt tas varētu būt kāds jauniešu centrs vai specializētais karjeras centrs, kas būtu kā mans privātais bizness. Bet tā kā es neesmu uzņēmējtipa cilvēks pēc savas būtības, tas man būtu apgrūtinoši, visu laiku domāt par šo adminstratīvo un organizatorisko pusi. Tas droši vien tā arī paliks man kā tāds nepiepildīts sapnis. Vienu gan zinu noteikti - gribu turpināt strādāt ar jauniešiem, jo viņi liek man smaidīt!
Jautājums skolēniem – ko Jūs visvairāk vēlētos uzzināt par mums?
- Es labprāt sadarbotos ar jaunajiem žurnālistiem, mēs varētu strādāt pie kopīgiem projektiem.
Interviju sagatavoja Patrīcija Kancēviča