28. septembrī 12. kl. kursa Kultūra un māksla I (teātra māksla) skolēnu grupa apmeklēja izstādi "Mūsu mājas bija Zeme. Uzplaukums" – Venēcijas biennāles Dānijas paviljonu, kas pārradīts eksponēšanai Rīgā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja izstāžu zālē "New Hanza Biroji”. Tā ir Ufes Isoloto (Uffe Isolotto) un kuratora Jākoba Lilemozes (Jakob Lillemose) radīta hiperreālistiska fantāzijas pasaule, kas 2022. gadā ar lieliem panākumiem tika izstādīta Dānijas paviljonā Venēcijas biennālē.

   Kā vēsta LSM.lv Kultūras redakcija: “Izstāde īpaši Rīgai radītā scenogrāfijā stāsta par cilvēces nākotni vizuāli krāšņā nezināmu augu un dabas elementu vidē ar atsaucēm uz Rīgas jūgendstila arhitektūru. 

   Stāsta centrā ir kentauru ģimene, kas apdzīvo pasauli, ko raksturo gan dramatiski, gan dīvaini dabas procesi, kas radikāli mainījuši dzīves un izdzīvošanas apstākļus. Tā lūkojas nākotnē, iekļauj elementus no pagātnes. Tā ilustrē neskaidro šodienu, kurā cilvēki navigē starp bioloģiju un tehnoloģiju, ekoloģisko katastrofu un planētas mīlestību, bezcerību un cerību.
   Izstādi organizē Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds, izstādes producente un līdzkuratore Latvijā ir fonda valdes locekle Elīna Vikmane.
   Izstādes pavadošā programma iekļauj mākslinieku lekcijas un diskusiju ciklu, kā arī sadarbībā ar Imanta Ziedoņa fonda "Viegli" izglītības iniciatīvu "Ziedoņa klase" izveidota kultūrizglītības nodarbība vidusskolēniem programmā "Latvijas Skolas soma".

   Apgalvojuma “Izstāde man ir/ nav kultūršoks. Kāpēc?” pamatojumā mūsu skolnieces bija vienisprāt, ka izstāde ir zināms kultūršoks: “Izstāde man noteikti bija kultūršoks. Pārsteidza ne tikai laikmetīgās mākslas fantāzijas, bet arī tas fakts, ka šim visam nebija vienas konkrētas domas, nozīmes, idejas, ko tā nes pasaulei. Pirmo reizi dzīvē mani pārņēma tāda veida neizpratne...”  Uz jautājumu “Par ko tā liek man domāt?” pamatā atbildes bija saistītas tieši ar izstādes netradicionālo formu: “Izstāde man lika aizdomāties, par to, cik liela ir cilvēka iztēle un par to, cik daudz mēs spējam ar savu prātu izsapņot/izdomāt un realizēt.  Māksla var būt jebkas, mākslai mūsdienās robežu nav.”

   Paldies “Ziedoņa klasei” par radošo uzdevumu izstādes apmeklējuma otrajā daļā, kad grupās bija jāveido dažādu žanru stāsti par to, kas ar izstādē aplūkojamajiem tēliem notiek tālāk... 

   Par satura aspektu diskusija noteikti būs nākamajās mācību stundās, kad ar jau ar distanci raudzīsimies uz izstādē piedzīvoto un līdzpārdzīvojums būs citā emocionālajā fāzē.

Skolotāja Zane Bēķe