Skolas Soma
Izrāde "Svina garša"
2022-03-08
Marta sākumā, projekta Latvijas skolas soma ietvaros, mūsu skolas 10.klases skolēni noskatījās Latvijas Nacionālā teātra izrādi "Svina garša", kura ir spilgts papildinājums mācību programmai vēsturē un sociālajās zinībās - Otrā pasaules kara sākums Latvijā (1939.-1941) un literatūrā – vēstures notikumu atspoguļojums mūsdienu latviešu literatūrā, romānu sērija “Mēs. Latvija, XX gadsimts”. Tieši šobrīd aktuāla tēma.
Skolēnu viedoklis par pasākumu.
- “Svina garša”, manuprāt, ir izglītojoša, bet arī aizkustinoša un emocionāla izrāde, tās saturs ir reālistisks. Skatoties uzzināju daudz ko par Otrā pasaules kara sākumu Latvijā (1939-1941), ikdienu. Man patika, ka izrādes laikā uz ekrāna bija redzami tā laika laikraksti, kas deva vēl lielāku realitātes izjūtu. Noskatoties izrādi, es sapratu, ka pat tuvākie cilvēki var nodot, tāpēc nedrīkst būt naivs. Mani ietekmēja arī sniegtā informācija, un es pārdzīvoju par ebreju tautu un citiem nevainīgiem cilvēkiem, kuri tika pakļauti briesmām to etniskās izcelsmes dēļ.(Evelīna Bāra)
- Man izrāde ļoti patika. Pirms tās noskatīšanās biju sākusi lasīt pašu grāmatu – Māra Bērziņa romānu “Svina garša”, tāpēc biju ļoti pārsteigta, ieraugot galveno varoni Matīsu, jo viņš bija tieši tāds, kādu es viņu iztēlojos. Manuprāt, arī ļoti pārdomāta un svarīga detaļa izrādē bija avīžraksti, tie bija arī grāmatā. Emocionālākā epizode man likās tā, kurā Matīss satiek mirušos un Koļa (Nikolajs) pasaka, ka Alvīnes tante beidzot satikusi Gustiņu. Beigas bija ļoti bēdīgas, arī dziļdomīgi un skaisti attēlotas – visi nolasīja pa teikumam vai diviem, un tad tika parādītas šāvienu zvaigznītes. Visu cieņu aktieriem, viņi stāstu izstāstīja perfekti, aizkustinoši. (Denīze Truksne)
- Izrāde bija veidota ļoti interesanti ar dažādām palīgierīcēm, kā interaktīvo ekrānu, palēninājumiem utt. Izrādē humors savijās ar nopietnību. Pēc izrādes noskatīšanās es sapratu, ka ir būtiski tikties ar labiem, gudriem cilvēkiem, draugiem, jo Matīss sava drauga Rūda dēļ iekūlās nepatikšanās. Godīgi sakot, Rūdis bija mans nemīļākais tēls izrādē, viņš bija kaitinošs un neuzticīgs. Man bija prieks, ka Matīsam tomēr izdevās atrast sievieti, ar ko dibināt ģimeni, taču ļoti žēl, ka pārpratuma dēļ viņu uzskatīja par ebreju un nogalināja...(Samanta Dombrovska)
- Izrāde man deva skaidrību, kā radās romāna un līdz ar to arī izrādes nosaukums. Loģiski, ka galvenā varoņa Matīsa situāciju ir iespējams salīdzināt ar pašreizējo situāciju Ukrainā, proti, civilie iedzīvotāji, vismaz lielākā daļa, diez vai vēlas karot. Bet atziņa, kas man vislabāk palika prātā, ka nevajag sevī neko mainīt, lai vai cik slikti un nelāgi tas šķiet, jo Matīsa gadījumā apgraizīšana noveda viņu nāvē. (Nauris Pļaviņš)
- Es personīgi neizprotu izrādes galvenā varoņa Matīsa vēlmi palikt Latvijā, bet tas norāda uz viņa drosmi un tēvzemes mīlestību. Kaut arī neesmu piedzīvojis kara stāvokli, manuprāt, šī izrāde labi attēlo tēlu emocijas un darbības šādos apstākļos. Un tā spēj radīt skatītājos attiecīgas emocija par notiekošo. Šobrīd situācijai Ukrainā un tās apkārtnē ir velkamas paralēles ar notikumiem izrādē. (Teodors Asars)
- Noskatoties izrādi, radās iespēja salīdzināt tā brīža situāciju ar aktuālajiem notikumiem šodien. Dziļi iekšienē uzdevu sev jautājumu: ja kara situācija pasliktināsies, vai karš būs arī man Latvijā? Ļoti labi varēju iztēloties sevi galvenā varoņa lomā un apdomāt savus lēmumus. (Alberts Smilktens)
- Izrāde man ļoti patika. Bija ļoti interesantā veidā atveidotas dažādas ainas, piemēram, Matīsa operācija. Aktieri lieliski iejutās savās lomās, bet man patika arī tas, kā scenogrāfijas elementi -grāmatplaukti - mainīja savas pozīcijas, tika trasnformēti pēc vajadzības. (Karīna Reuta)
- Pašlaik ne Latvijā, bet Ukrainā notiek karadarbība, kad civiliedzīvotāji cenšas glābties un bēgt, karavīri aizstāv savu dzimteni. Neviens nezina, kas notiks tālāk un kā situācija attīstīsies. Rodas jautājums: “Vai vēsture atkārtojas? (Elza Bula)
- Šis bija fantastisks darbs. Pati spēle, atmosfēra deva saprašanu par to, kas notiek un ko pārdzīvo varoņi. Parasti, ja man kāda izrāde vai filma patīk, es steidzu noskaidrot, vai nav arī grāmatas. Šobrīd es zinu, ka noteikti izlasīšu Māra Bērziņa romānu “Svina garša”. (Kitija Andrejeva)
