Ikšķiles vidusskolā 20. un 21. aprīlī 2. a, b, c, d, e un f klasē izskanēja smieklu šaltis un klasē tika novērots, ka “lidinājās” dažnedažādi fantāzijas tēli. 2. klašu skolēni kopā ar savām skolotājām Daigu Kiršholci, Dinu Mucenieci, Zani Hartmani, Lauru Salnāju, Ievu Radziņu-Sproģi un Ingu Leizanderi projekta "Skolas soma" ietvaros tikās ar rakstnieci, stāstnieci, vairāku grāmatu autori Inesi Valteri izzinošā nodarbībā "No stāsta līdz grāmatai."
Ikviens skolēns tika aicināts veidot kopīgu stāstu, kurā rakstniece deva norādes, bet skolēni bija stāsta satura veidotāji. Skolēni aktīvi atbildēja uz rakstnieces uzdotajiem jautājumiem un ieinteresēti iesaistījās sarunā. Rakstniece aicināja skolēnus doties uz fantāziju pasauli, radot jaunus tēlus un sižetu, viegli spēlējoties ar vārdiem. Šādā veidā parādot skolēniem vienkāršu pieeju pasaku tēlu un satura radīšanā.
Nodarbības gaitā skolēni uzzināja, kā top ilustrācijas, ko dara burtu pavēlnieks – literāts, līdz ar to iepazīstot dažādas ar grāmatniecību stāstītās profesijas – ilustrators, maketētājs, korektors u.c. Rakstniece stāstīja un demonstrēja, kādus trikus izmanto maketētājs un ar ko nodarbojas “papīra” cilvēks, kā arī izstāstīja, kā top zelta burti uz tām.
Skolēni augsti novērtēja tikšanos ar rakstnieci un atzina, ka tik piepildīta, saistoša un jautra nodarbība, kurā caurvijās zināšanu ieguve un jautri pavadīts laiks, bija kā visgaršīgākā konfekte, kuru nobaudīt pēc garas nogurdinošas dienas.
Nodarbības beigās rakstniece skolēnus aicināja zīmēt Zibsnīti, kuram gan esot nieka 150 gadu (t.i. rakstnieces līdzpaņemtais tēls). Zīmēšanas laikā rakstniece kopā ar skolēniem izpētīja un pārrunāja par to, kāds Zibsnītis ir, un, kāpēc viņš ir tāds un ne savādāks, kas viņā ir īpašs. Un secināja, ka tas, kas viņā nav vizuāli pievilcīgs ir tieši tas, kas viņā ir pats skaistākais! Līdz ar to, katram nodarbības dalībniekam, bija iespēja pēc nodarbības, ne tikai atmiņās, bet arī vizuālā veidā paņemt līdzi mazu daļiņu no rakstnieces – viņas īpašo draugu “Zibsnīti”.
Pēc nodarbības, skolēni vēl ilgi pārrunāja un turpināja analizēt un “dzīvoties” rakstnieces un klases veidotajā fantāziju pasaulē, daloties savās emocijās:
“Man visvairāk patika, ka mēs fantazējām un rakstniece mūs iepazīstināja ar savām rakstītajām grāmatām”.
“Man rakstniece likās smieklīga, jo stāstīja interesantas lietas, kā “Frī “un “Nagetu” pasaule.”
“Nodarbībā bija tik daudz fantāzijas, ka man likās, ka es vairs neatgriezīšos atpakaļ!”
“Kad mēs visi runājām par “Pankūku” un “Nagetu” pasauli”, es tik ļoti vēlējos tur nokļūt.”
“Jo vairāk mēs runājām un fantazējām, jo sāku domāt, ka tas taču nemaz neeksistē.”
“Man ļoti patika, ka mēs izdomājām “Makaronu” pasauli un fantazējām, kas ir melnajā caurumā.”
“Kad mēs fantazējām, mēs izfantazējām “Marinēto gurķīšu” pilsētu, kur deguni ir kraukšķīgi kā cepumi.”
“Man ļoti patika Zibsnīša deja, tai bija interesantas kustības un arī skaņu efekti. Visgrūtāk bija deju izpildīt ātrā tempā.”
“Man patika, ka rakstniece parādīja savas sarakstītās grāmatas un pastāstīja, kā radušies uzzīmētie tēli. Man arī patīk grāmatas, kurās ir ilustrācijas, jo tad grāmatas ir krāsainas un labāk saprotamas.”
