Projekts Latvijas Skolas soma šogad piedāvā unikālu, mūsdienīgu un šodienas jaunatni uzrunājošu muzikālu dzīvesstāstu “No Veidenbauma neaizbēgsi”, kur galvenā dzejnieka tēla un tā autobiogrāfisko detaļu atveidotāji ir tādi paši mūsdienīgi, šodienas iekšējo un ārējo pretrunu un izaicinājumu laikā dzīvojoši, radošo profesiju pārstāvji: mūziķis Ralfs Eilands, aktieris Gatis Maliks un mūziķi - Jānis Ivuškāns (trompete), Mārtiņš Zālīte (bass, basa sintezators), Ritvars Garoza.

Mūsu skolā izrādi noskatījās 9.-12.klašu skolēni. Apgūstot tematu "dzeja" un iepazīstot arī Veidenbauma dzīvi un darbus, tapa skolēnu radošie darbi- vizītkartes un kolāžas.

Veidenbaums ir atpazīstams un ievērojams latviešu autors, kura dzejoļi pelnīto atzinību guvuši tikai pēc dzejnieka nāves. Dzīves laikā no Veidenbauma radītiem aptuveni simts dzejoļiem, netika publicēts neviens. Laikabiedriem viņš palika zināms kā daudzsološs kultūrvēsturisku apceru, rakstu un tulkojumu autors, taču noteikti ne kā dzejnieks. Tiesa gan, daudzi Veidenbauma dzejoļi inteliģences aprindās bija pazīstami rokrakstos, taču izdoti tie tikai pēc dzejnieka nāves.

Mūsdienās Veidenbauma dzejoļi plaši tiek izmantoti mūzikā, īpaši aktualizējot savas saturiskās vērtības laika maiņu, revolucionāru vēsmu vai gaisā virmojošu netaisnību nojausmu brīžos. Veidenbauma dzeja spējusi uzrunāt gandrīz katru ne tikai tāpēc, ka ir ironiska, reizēm drūma, paskarba, skanīga vai sarkasma, skepses un ironijas pilna, bet arī tāpēc, ka katrs atsevišķos brīžos spēj identificēties ar viņa dzejoļos valdoši lirisko “ES”.

Šī izrāde sasaucas mācību programmā ar romantismu literatūrā/ dzejā 9.-12.kl. posmā, vēsturi – vēsturiski politiskā situācija Latvijā 19. gs. otrajā pusē, izglītības iespējas jauniešiem. Latviešu jauniešu izglītošanās Tērbatas (tagad Tartu) universitātē.

Bet ko tad saka skolēni par šo izrādi?

9.a klases skolēnu viedokļi:

• Manuprāt, Ralfs Eilands bija perfekti piemērots šai lomai.
• Kontrasts starp krāsainajiem, koši noformētajiem dziesmu kadriem un melnbaltajiem sižetiem likās piesaistošs un interesants.
• Dziedātājs Ralfs Eilands vienmēr visu padara jautrāku.
• Izrāde patika, lai gan dažkārt man šķita, ka Veidenbaums bija attēlots pārāk jautrs, dzīvespriecīgs un bez problēmām – gandrīz kā komiksā. Īstenībā viņam dzīvē bija daudz grūtību.
• Dzejas iesaistīšana dziesmās piesaista cilvēkus, kam patīk labāk klausīties nekā lasīt.
• Veidenbauma dzeja ir tik patiesa un nesamākslota, manuprāt, tas ir iemesls, kāpēc tā mani uzrunāja un aizrāva. Viņam bija smaga dzīve, bet viņš to uztvēra īpatnējā veidā, savas izjūtas paužot dzejā.
• Šajā stāstā varēju daudz uzzināt par pašu dzejnieku – ko viņš bija domājis, redzējis, pārdzīvojis, kādas attiecības viņam bija ar apkārtējiem un interesantus faktus, piemēram, par viņa vienīgo fotogrāfiju un kā viņš pie tās nonācis.
• Vislabāk atmiņā palika stāsts par Veidenbauma mīlestību.
• Man patika tas, kā aktieri attēloja Veidenbauma dzīvi mēmajā kino, vienlaikus komentējot, kas tur noris.
• Izrādē viss bija kā ar mirgojošu dzirksteli izrunāts – ar izteiksmi.
• 10.klases skolēnu viedokļi
• Veidenbauma dzeja brīnišķīgi atklājās dziesmās.
• Muzikālā izrāde bija informatīva un vienlaicīgi jautra. Bija interesanti uzzināt par Veidenbauma dzīvi neierastā formātā.
• Ralfs Eilands lieliski iejutās Veidenbauma tēlā. Jauki bija dzirdēt kvalitatīvu mūziku stāsta gaitā.
• Uzzināju, ko dzejnieks Eduards Veidenbaums domāja par dzīvi, kā viņam gāja mīlestībā un kāda bija viņa attieksme pret naudu.
• Pateicoties draugu aktivitātei, Veidenbaums kā dzejnieks kļuva pazīstams un zināms arī mūsdienās.
• Ieguvu ne tikai jaunas zināšanas par Veidenbaumu, bet arī jaunu mīļāko dzejnieku, jo mani ļoti ieinteresēja Veidenbauma skumjais dzīvesstāsts un ironija viņa dzejoļos.
• Īsā laikā un jauniešiem saprotamā valodā var iepazīties ar Veidenbauma dzīvesstāstu un arī dzeju.

11.klases skolēnu viedokļi:

• Lielākā daļa informācijas man bija jau zināma, cerēju, ka būs detalizētāka, bet jāsaprot tas, ka Veidenbauma mūžs nav bijis garš.
• Zināms, ka Veidenbaums nelabprāt fotografējās (ir tikai 1 attēls ar viņu), tad kāpēc vajadzētu veidot uzvedumu, kur mūsdienu cilvēki attēlo Veidenbaumu - apliek šalli, uzliek brilles, runā un izdzied dzeju? Ja izrāde bija par godu Veidenbaumam, tad vajadzētu cienīt viņa vēlmes.
• Veidenbaums ir klasisks 19.gs. romantiķis, un tieši šis mākslas virziens mani no šī gadsimta fascinē visvairāk. Es īpaši labi neuztvēru šajā izrādē to “drosmīgo” un “muskuļoto” pesimismu, kas, manuprāt, raksturo romantisma virzienu.
• Savā ziņā bija paredzams ritms kadru secībā, tomēr šī nebija negatīva īpašība, jo katrai dziesmai, dzejolim un faktam bija savs īpašs šarms.
• Patika, ka izrāde nebija laikietilpīga.
• Domāju, ka šo izrādi būtu daudz interesantāk skatīties, sākot mācīties par Veidenbaumu.
• Manas domas par izrādi ir pozitīvas, jo nebiju cerējis redzēt Veidenbauma dzeju mūsdienu mūzikas izpildījumā.