Beidzot, 23.novembra rītā pienāca ilgi gaidītā 2.a klases ekskursija uz maizes ceptuvi "Lāči" un Skolas somas piedāvāto Ziemassvētku kauju muzeju. Laikapstākļi bija Ziemassvētku kaujai raksturīgi - liels vējš, sniegputenis un aukstums. Bet tas 2.a klasi nenobiedēja. Laikapstākļi bija izaicinoši visiem šoferiem - arī mūsu sarunātajam autobusa šoferim. Izejot, norunātajā laikā skolas pieturā, konstatējām, ka šoferis nav ieradies! Spītējot laikapstākļiem, šoferis centās nokļūt līdz Ikšķiles vidusskolai. Savukārt 2.a klase veica iesildošu pastaigu pa skolas teritoriju un ieturēja brokastis skolas pagalma kupenās.

Beidzot, kad bija ieradies mūsu zelta krāsas autobuss, ar lielu kavēšanos, bet prieka un satraukuma pilni devāmies uz pirmo galamērķi Ziemassvētku kauju muzeju. Paldies muzeja darbiniekiem par sapratni un pretimnākšanu!

Ziemassvētku kauju muzejā atraktīvā veidā skolēniem stāstīja par karavīru ikdienas dzīvi un dalību kaujās. Skolēniem tika radīts priekšstatu par kara laika disciplīnu un viņiem pašiem bija jāveic dažādi uzdevumi.

Skolēnu atsauksmes par Skolas somas piedāvāto ekskursiju Ziemassvētku kauju muzejā bija šādas:

• Man ļoti patika ekskursijas vadītājs. Viņš nebija ne vecs, ne garlaicīgs (pats vadītājs sevi par tādu nosauca). Viņš bija smieklīgs, interesants, jautrs un ar humoru apveltīts.
• Man visvairāk patika virvju vilkšana. Lai gan mēs zaudējām, jo komandā bijām tikai 4 zēni, mēs turējāmies godam.
• Man vislabāk patika sniegu kaujas. Būtu gribējusi garāku šo kauju.
• Man patika šķēršļu josla. Labi, ka skolotāja bija lūgusi dzeloņdrātis nomainīt pret virvēm!
• Man aizraujoši šķita uzdevums, kur dodoties pa taku līdz zobenam, bija jāierauga dažādi priekšmeti. Tas nebija viegli! Izrādās tur bija lielgabals (makets), dzeloņdrātis un dažādi sadzīves priekšmeti (katls, bļoda utml.).
• Es nekad nebiju redzējusi un rokās turējusi īstu granātu! Bija baisi un savāda sajūta. Bet jutos drošībā.
• Man šķita interesants uzdevums, kur ar bļaušanu, skaļu kliegšanu vajadzēja nobiedēt bērzus tā, lai tie ar saknēm izgāztos no zemes.
• Nebiju iedomājusies, ka agrāk karavīri mitinājās tādās mazās koka būdiņās, tumsā, šaurībā un gulēja cietās koka gultiņās.
• Bija interesanti redzēt kaujas teritorijas maketu. Tas bija liels!
• Nekad nebiju redzējusi kaujā izmantotās lodes, granātas un bumbas (spridzekļi). Nedomāju, ka tie ir tik lieli smagi un dažādi!
• Es uzzināju kā rīkoties un ko nedrīkst darīt, ja atrod mīnas vai granātas.
• Man patika, ka šķēršļu josla bija jāiziet atmuguriski. Tas bija neierasts uzdevums un man nebija viegli izpildāms.
• Man patika viss! Gan laikapstākļi, gan uzdevumi. Grūtākais bija strādāt komandā. Bet bija jautri! Es noteikti gribētu vēlreiz doties uz Ziemassvētku kauju muzeju!

Tālāk ceļš veda uz maizes ceptuvi "Lāči". Tur cepām kanēļmaizītes un saldos groziņus, kas tika pildīti ar riekstu krēmu. Pēc labi padarīta darba ieturējām siltās pusdienas, cienājāmies ar pašceptajiem gardumiem. Kā arī maizes ceptuve "Lāči" mūs cienāja ar dažādiem gardumiem - viņu pašu ceptām maizēm, grauzdiņiem un maršmeloviem. Paldies maizes ceptuvei "Lāči" par sapratni un pretimnākšanu saspringtajos apstākļos.

Paldies, ka šajā piedzīvojumā līdzi devās Ikšķiles vidusskolas sociālais pedagogs Lana Vasiļonoka un 2.a klases skolnieces Martas Pāveles mamma!